Iepazīsti mūsu dzīvniekus

MUFLONI

Muflons (ovis musimon) ir savvaļas aita. Zoologi uzskata, ka dzīvnieks Viduseiropā mitis jau pirms leduslaikmeta. Mūsdienās muflonu izcelsmes vieta ir Sardīnija un Korsika. No salām tos nogādāja un ieaudzēja kontinentā. Visbiežāk mufloni tika audzēti dižciltīgo ļaužu medību dārzos. Tā, piemēram, 1730.gadā princis Eižens ieveda Austrijā muflonus un turēja Belvederes pils dzīvnieku dārzā. Vācijā mufloni parādījās 1902.gadā.  Muflons ir ārkārtīgi uzmanīgs, izturīgs, pieticīgs dzīvnieks ar izcilām gaļas īpašībām. Muflonu tēviņi sver ap 40 kg, un tiem ir pamatīgi ragi,ko mēdz saukt par gliemežiem, jo ragi saritinājušies līdzīgi gliemeža čaulai.

DAMBRIEŽI

Dambrieži (Dama dama) tikai pēc 1800.gada atgriezušies sākotnējas dzīves vietās brīvā dabā, pateicoties to audzēšanai un saglabāšanai bagāto vācu kungu dzīvnieku dārzos. Uzskata, ka tie atgriezušies no Mazāzijas. Latvijā šie dzīvnieki brīvā dabā nav sastopami.

Dambriedis labi pielāgojas apstākļiem, tiem ir visattīstītākie maņu orgāni.  Tos ļoti plaši izmanto audzēšanai parkos. Apmatojums ir sarkanīgi brūns ar baltiem plankumiem. Dambriežu buļļu svars vidēji 75 – 80kg. Līdzīgi kā staltbriedis, arī dambriedis katru gadu nomet un audzē ragus, kuriem ir raksturīga lāpstveida forma.

Riesta laiks sākās staltbriežiem oktobrī – novembrī.

STALTBRIEŽI

Staltbriedis (Cervus elaphus) ir liels uzmanīgs dzīvnieks ar lieliski attīstītu dzirdi un ožu. Apmatojums dažāda tonējuma sarkanbrūnā krāsā, ziemā pelēcīgāks. Ap asti raksturīgs gaišs – pelēks vai dzeltenīgs – t.s. spogulis, ko ierobežo tumši rūsgana apmale. Buļļiem uz kakla veidojās pagarināts (10-15cm) viļņains apmatojums t.s. krēpes. Apmatojuma maiņa notiek 2 reizes gadā : pavasarī – no marta līdz maijam pieaugušiem buļļiem, ālavām govīm un otrā gada teļiem vai jūnijā grūsnām govīm un pirmā gada teļiem – un rudenī : (mazāk manāma) no augusta beigām līdz oktobra vidum. Buļļu svars var sniegt 185-200 kg (reizēm 300kg), govīm 110-150 kg.

Pilnīgi pieaugušas govis ir 4 gadu vecumā, buļļi – 7-8 gadu vecumā. Dzīves ilgums 14-16 gadi, maksimāli 20gadu.

Staltbrieža lepnums – ragi. Buļļi periodiski nomet savus krāšņos ragus un pēc tam atkal audzē jaunus. Pirmie ar apmatojumu klātie ragu izciļņi izaug 7-8 mēnešu vecumā – novembrī, decembrī. No šiem izciļņiem nākamā gada pavasarī 12-14 mēnešu vecumā

izaug pirmie durkļveida ragi, kas rudens sākumā pārkaulojas un septembrī oktobrī tiek noberzti. Pirmos ragus nomet nākamajā t.i. trešajā, pavasarī pēc dzimšanas-parasti aprīlī. Trešajā dzīves gadā bullim tiek nomesti žubur

u ragi t.s. rozi pie pamatnes. Turpmāk ragi tiek nomesti februārī – aprīlī un jauni samtaini ragi izaug līdz jūlijam (120-140 dienās). Augusta sākumā tie pārkaulojas un briedis tos berž gar kokiem un krūmiem. Sākumā ragi ir gaišā krāsā, bet saskaroties ar koku sulu pakāpeniski kļūst arvien tumšāki. Īstu skaistumu ragi sasniedz, kad briedis sasniedz 6-7 gadu vecumu. Savvaļā pilnbriedu sasnieguša buļļa ragi ir ar 10-16 žuburiem un ragu svaru 9-10 kg. Ragi veidosies krāšņi, ja briedim būs labi gēni,stipra veselība, optimāli dzīvošanas apstākļi, kā arī pietiekami daudz labas un daudzveidīgas barības. Pēc starptautiski pieņemtas metodikas briežu ragi kā medību trofejas tiek vērtēti. Lielākie staltbrieža ragi apskatāmi medību pilī Moricburgā pie Drēzdenes- tie sver 19.86 kg, tiem ir 24 žuburi un novērtēti ar 298.61 CIC punktiem. šai vēsturiskajai trofejai ir jau vairāk nekā 300 gadu.

Staltbriedis ir poligāms dzīvnieks. Riesta jeb baura laikā spēcīgākie buļļi veido 2-4 (15-20) govju baru „harēmu”. Riests sākas septembrī – oktobrī un tā laikā dzirdama buļļu baurošana. Tā pastiprinās vēsās un gaišās mēnesnīcas naktīs. Riesta laikā notiek asas cīņas, aizsargājot savu „harēmu”, reizēm ar letālām beigām. Buļļi šajā laikā neēd. Katrs bullis riesto apmēram 2-2.5 mēneši, kopumā riests ilgst 5-6 nedēļas.   Grūsnība govīm ilgst vidēji 240 dienas. Maija otrajā pusē jūnija

sākumā govs aiziet no bāra un dzemdē 1 (reti 2) teļu. Kad teļš spēj sekot mātei , tā atgriežas pie bara. Jaunās govis pirmo reizi tiek apaugļotas otrajā vai trešajā dzīves gadā, bet buļļi riestā dalību ņem ne agrāk kā trešajā gadā. Staltbriedis ir tipisks augēdājs-atgremotājs ar sezonālu barības augu maiņu. Racionā ap 220 augu sugu. Galvenā barība vasarā un rudenī ir lakstaugi – graudzāles, augļi un sēklas, koku jaunie dzinumi, lapas; ziemā – sīkkrūmi, koku zariņi un miza, brūklenāji, mellenāji, skuju koku dzinumi. Labprāt ēd sienu, lapu slotiņas, sakņaugus, kā arī auzas, kviešus, zirņus. Vasarā diennaktī patērē 10-12 (maksimāli 30) kg, ziemā 1.5-6 kg barības. Ja iespējams, piebaro ar sāli.